Filma sākta veidot 2017. gadā jūnijā, bet pati ideja filmas producentei V. Jonkutei radās vēl 2008. gada pavasarī, kad Viļņas Universitātē tika atvērts Latvistikas kabinets, kur piedalījās arī turpmākie filmas varoņi – K. Skujenieks, V. Brazjūns un Ķ. Nastopka. Toreiz reģionālā presē tika publicēts īss pasākuma pārskats. Vēlāk reižu reizēm tika satikt šos dzejniekus, piedalīties viņu mākslas darbu prezentācijās un dzejas lasījumos. Filmas idejas rašanos arī ietekmēja Vītauta Dižā Universitātes baltistu etnokultūras ekspedīcija Lietuvas-Latvijas pierobežā, vasaras skolas Latvijā un baltu studijas VU un LLFI. Tomēr 2017. gadā dabūta AABS Baumanis stipendija un apvienota radošā komanda bija lielākā ierosme izveidot šo filmu.
Galvenie filmas varoņi ir baltiskās kopienas vēstnieki, panbaltisti, kas pārstāv kopīgu baltisko identitāti un atmiņu. Viņu dzīves stāsti un radošā aktivitāte ir kā mediators, kas apvieno lietuviešus un latviešus un atklāj, cik cieši var būt viņu savstarpēji sakari. „Lietuva mani pavada visu mūžu. Kopš sevi atceros, manas acis allaž redzējušas kaimiņu zemi, – turpat, pāri upei, mana nama priekšā. Pats galvenais – tā ir vārdos neizsakāma brālības sajūta, kas pastāv un pastāvēs starp mums. Vienalga, priecājoties vai strīdoties, mēs esam brāļi“ – vairākkārt ir teicis K. Skujenieks, tāds arī ir V. Brazjūna viedoklis. Šo dzejnieku stāstījumi izceļ kopīgus vēsturiskus un poētiskus baltu kultūras reģiona kontūrus, reizē stiprina lietuviešu un latviešu kopības izjūtu. Šī filma ir mudinājums sajust to kopību, pietuvoties tiem, kas atradas šeit pat blakus, labāk iepazīties un paskatīt, kas ir tur – viņpus Mēmeles.